Es sacerēju skumjas,
Tās nenožēlo to,
Kas pazaudēts, kas atrasts,
Kas skaisto izgrezno.
Es sacerēju skumjas,
Un, it kā vēlētos,
Lai mēness dziļā naktī,
Ar kokiem spēlētos.
Es sacerēju skumjas
Un krāsnī iesviedu -
Tās sadega
Un dūmi čaukstēja...
Tā klusām, itkā domātu...
|
By ssilence |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru