Es sacerēju skumjas.

Es sacerēju skumjas,
Tās nenožēlo to,
Kas pazaudēts, kas atrasts,
Kas skaisto izgrezno.

Es sacerēju skumjas,
Un, it kā vēlētos,
Lai mēness dziļā naktī,
Ar kokiem spēlētos.

Es sacerēju skumjas
Un krāsnī iesviedu -
Tās sadega
Un dūmi čaukstēja...
Tā klusām, itkā domātu...

By ssilence

KaraMELES.

Viņš arī.
Viņš arī aizvēris acis
Un smejas.
Tāpat kā citi.
Meli kā kafija rūgta
Pāri malām lejas.
Krūze saplīsusi.
Cilvēki plaisā,
Tā tava miesa
Un tavs gars.
Izkūp viss.
Nozūd miglā
Dzīves spars.
Un spēks
Kā tēja izšķīst.
KARAMELES.
Arī melo TĀS,
Rozā, zilas,
VisskaistāKĀS.

Sirdi skumjas pārņem.

Tu neaptver -

Bet acis aizver.

Tu neapslēp - 

Bet domas satver.

Un sirdi skumjas pārņem.

Bet - tu nezobojies.

Kā tukša aiza 

Tu atbalsojies.

Un dvēsle tava

Aizskan klajos plašumos.

Ne tā kā citas.

Tās mājo tikai Rietumos.

Un sirdi skumjas atkal pārņem...

Tukšas lodžijas.

Vairs nav nekā.
Ir tikai es un tu.
It kā sauju zemes aukstas
Es apēstu.

Man sāp,
Ne vairāk kā tev.
Kā cilvēkam.
Zemi neviens neēd.
Šo domu atstājam sev.

Savādāki -
Mēs sēžam uz lodžijām
Un aizmirstam, kas bijām.
Izmežģītas plaukstas
Un domas -
It kā sauju zemes aukstas
Es uzmestu...
It kā sauju skumju vārdu
No teksta mēs izceltu.

Un tā arī ir.