piektdiena, 2018. gada 27. aprīlis

Peļķes.

Ir vakari,
Kur lietus klusām līst,
Tad peļķu spoguļos es ieskatos
Un domas projām klīst.

Mudžekļos un virpienos
Un adatainos pēdu tirpienos,
Kad pārāk ilgi nosēdēts un gaidīts,
Jo knapi, nemanāmi pretī smaidīts.

Kas man kā lietus draugam
Sakāms būtu pretī daudziem sērām debesīm,
Kas man nebūt nav sēras, pelēks tīk,
Noskalo tas dvēseli un domas, kā tam labpatīk.

Tais vakaros,
Kad lietus klusām līst,
Ar katru pili sējas miers,
Tas - ikdienā ko daudzi nepazīst.

Un domas peļķēs ienirst un projām klīst.