Until.

Until I find the power,
Until I find the snow,
I'll manage all desires,
I just have to let go.

Until I catch my sorrow,
Until I find the prey,
I'll space out while becoming,
I just have lost my way.

Until I fall in distance,
Until I have my knees
All bruised. I'm slowly waiting
To end my heart's disease.

Aware.

Sexuality is nothing?
But I've never been straight.
Not complaining 'bout my color,
Neither did it 'bout my weight.

Slim and beautiful,
Besides - having love affairs?
And sighs. All around me,
Climbing itchy sadness stairs.

Could I raise my mind
To something,
Making me to prove my choice?
Or I could just stay, keep quiet.
Shut this neverending voice.

Breaking sides or crushing ice,
I don't care enough for spice?
I would say that I don't care.
I would do it. But I'm aware.

Смысл, серость.

Когда с море ты вернешься?
Когда же в сердце ты ко мне придешь,
Там уже его не будет,
Будет только пепел, грусть и ложь.

Когда я поднимусь?
С небес на землю,
Может ты посмотришь,
Как в расе я тихо дремлю.

Когда глаза откроет ветер?
И посмотрит в суть,
Останется лишь серость,
Бессердечна эта муть.

Кому же надо оставаться?
Кому же мне в глаза смотреть?
Никого я больше не хочу.
Просто взять - и испариться.

Взять - и улететь...

Not my pic.

Spīgana.

Vai atmiņas izdzēšas pašas no sevis?
Vai tikai tās rēgojas, prātā man spīd?
Kad liekas, ka viss, ko vēlējos - sapūst,
Bet sāpes caur pirkstiem vēl riebīgi vīd.

Tā liekas, viss apkārt ir ārprātīgs, aplams,
Kā nodīrāts, sasmērēts kokvilnas diegs,
Tas tagad ir nederīgs, jau citu pamests,
Kaut agrāk tas bija kā eņģeļu sniegs.

Ar domas no sapņiem maz atšķiras man,
Vai varbūt tas pašreiz ir pieņemams, skan?
Jau koki sāk klusēt un nesaprasts skats,
Tas -  mūžzaļās raganas pēdējais mats.

Kad domas ir atmestas pašas no sevis,
Un sapņi ar rēgojās gaismā un spīd,
Tur klusumā mežā bur pēdējos vārdus,
Caur lapām un zariem tie vientuļi vīd.

Es sacerēju skumjas.

Es sacerēju skumjas,
Tās nenožēlo to,
Kas pazaudēts, kas atrasts,
Kas skaisto izgrezno.

Es sacerēju skumjas,
Un, it kā vēlētos,
Lai mēness dziļā naktī,
Ar kokiem spēlētos.

Es sacerēju skumjas
Un krāsnī iesviedu -
Tās sadega
Un dūmi čaukstēja...
Tā klusām, itkā domātu...

By ssilence

Es redzēju bisi.

Es redzēju bisi,
Pa ēku graustiem skrienot,
Pa uguni, pa tiltiem,
Gar upes kraujām brienot.

Es redzēju to bisi,
Gar jumtu korēm lienot,
Tā gāja man pie kājas,
Apsēju tiem sienot.

Tie klusēja,
Tie rēja!
Tie pliku zemi sēja.
Tie noslēpti aiz soda...
Tur palika bez goda.